LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS MUZEJS

2016. gada pavasarī Latvijas Laikmetīgās Mākslas Muzeja fonds (LLMMf) sadarbībā ar “Malcolm Reading Consultants” rīkoja starptautisku arhitektūras konkursu, uzaicinot septiņus arhitektūras birojus piedalīties jaunā laikmetīgās mākslas muzeja un parka  projektēšanā. Sadarbībā ar arhitektu biroju “AB3D”, “Adjaye Associates” uzvarēja arhitektūras konkursu un tika izvēlēti par muzeja galvenajiem arhitektiem. 

Komanda: Adjaye Associates + AB3D (J. Mitenbergs, U. Tučs, P. Spuriņš, K. Galenieks).

Adrese: Rīga, Mihaila Tāla iela 4

Statuss: Saskaņots būvprojekts

Gads: 2016-2019

Zemesgabala platība:  6339.0 m²

Apbūves laukums: 4540.8 m²

Ēkas stāvu platība: 13007.0 m²

Arhitektūras koncepts

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs piedāvās laikmetīgās mākslas pieredzi, kas sintezēs mākslas pieredzi un mākslas uztveri. Aptverot plašu mākslas darbu spektru, ēkā paredzēta telpu grupa, kas pielāgojama dažādiem ekspozīcijas veidiem – piedāvājot mazākas telpas intīmākiem darbiem, līdz pat milzīgām platībām, kurās iespējams izvietot lielas instalācijas. Forma sasaucas ar tradicionālo vietējā Latvijas arhitektūrā, kā vienkārša māja ar slīpu jumtiņu, pacelta līdz sabiedriskai arhitektūrai. Tas rosina ideju par muzeju kā mājām kolekcijai, aicinot plašu auditoriju piedalīties kultūras un pilsoniskajā apmaiņā, ko tā piedāvā. Jumta konstrukcija atsaucas uz tipiskajām reģiona arhitektūras iezīmēm. Katra stiklotā jumta plakne ir veidota, lai ienestu tīru ziemeļu gaismu, nosakot interjera plānojumu un muzeja pielāgojamību. Plaša nojume un otrā stāva pārkare rada akcentētu ieejas ceļu, aicinot apmeklētājus nākt cauri publiskajai ārtelpai uz ieeju plašajā muzeja ieejas hallē – muzeja centrālajā pulcēšanās vietā.

Funkcionālā plānojuma apraksts

Ieeja ēkā notiek caur pagrabstāva līmeni un ir veidota, lai panāktu pārliecinošu pāreju starp publisko telpu un LLMM. Galvenā ieeja muzejā veidota pa pandusu un kāpnēm, kurus no laikapstākļu iedarbības pasargā apsildāma virsma un liels pārkares jumts. Publiskā ārtelpa ar integrētu zaļo zonu un soliņiem ir vieta, kur pulcēties, uzstāties un izstādīt skulptūras. Otrais stāvs veido pārkari pāri ieejai, radot nosegtu zonu pie galvenajām durvīm. Pagrabstāvā ietilpst vairums sabiedrisko telpu, kas nav saistītas ar muzeja kolekciju. Ieejas ātrijs darbojas kā centrālā tikšanās vieta un dod iespēju izvietot liela izmēra instalācijas. Auditorija ir veidota kā daudzfunkcionāla telpa ar izvelkamām, slīpumā izvietotām, sēdvietām līdz pat 200 cilvēkiem. Pirmajā stāvā apmeklētāji var nokļūt caur Hanzas dārza ieeju vai arī pa vertikālajām komunikācijām no pagraba un otrā stāva. Sabiedriskās telpas, kas nav saistītas ar muzeja kolekciju, ir kafejnīca, tualetes un apmācību bloks, kura sastāvā ietilpst bibliotēkā un mākslas studija. Kafejnīcai ir lieli logi un tā ir novietota ar skatu uz Hanzas dārzu. Apmācību bloks atrodas blakus ieejas hallei, ar balkonu un lieliem logiem, veidojot vizuālu saikni starp abām zonām. Otrajā stāvā izvietotas izstāžu galerijas. Tas pieejams pa vertikālajām komunikācijām no pagraba un pirmā stāva. Horizontālā pārvietošanās organizēta caur ātrija galeriju, kas kalpo gan kā izstāžu informācijas telpa, gan ātrijs trim galerijām – lielajai, vidējajai un mazajai. Ātrija galerijai ir lieli logi ziemeļu fasādē, vizuāli sasaistot to ar Hanzas dārzu. Pārvietošanās un ieejas uz trim galerijām veidotas, lai veidotu apļveida kustību cauri galerijām, kā arī nodrošinātu iespēju katru apmeklēt atsevišķi. Galeriju apkalpošana tiek veikta izmantojot mākslas darbu liftu un izstāžu noliktavu. Galeriju telpas/zāles ir primārie ēkas apjoma veidotāji, nosakot ēkas arhitektūru gan iekštelpā, gan ārtelpā. Atvasināta no Latvijas tradicionālās arhitektūras un pārveidota institucionālā mērogā, dramatiskā ziemeļu gaisma veido atšķirīgu, efektīvu un pielāgojamu telpu mākslas izstādīšanai. Ar lielām sijām, kas pilnā platumā stiepjas pāri galeriju telpām, uz ziemeļiem vērstā betona “vafeles” pārseguma struktūra, kas caur stiklotām virsgaismas plaknēm ielaiž telpā maksimāli daudz gaismas, nodrošina telpu kā lieliem, tā arī maziem mākslas darbiem. Lai muzeja ēkas salīdzinoši zemais apjoms būtu vizuāli pievilcīgs no nākotnē apbūvē paredzētajām ēkām (stāvu skaits līdz 9), plakanā jumta daļa, starp trīs galerijām, ir veidota kā zaļais jumts. 

Materiālu apraksts

Fasādes apdarei ir paredzēti izturīgi, viegli kopjami, ilgtspējīgi ārējās apdares materiāli. Sekojot šiem principiem tiek piedāvāta augstas kvalitātes materiālu palete. Slāņveida betona cokols pastiprina attiecības ar zemes plakni, radot svara un noturības sajūtu, vienlaikus organizējot zonas ap stiklotajām daļām. Slāņainā betona augšpuse veido taisnu ēkas perimetra joslu un atklāj pārseguma plātnes līniju. Šī josla norāda uz konstrukciju spēku veidojot lielos pārsegumus un plašajiem atvērumiem gar ēkas pirmo stāvu un pagrabstāva ieeju. Kā otrā stāva fasādes un jumta apšuvumam izvēlētas dabīgās akmens (dolomīts) plāksnes, kas iegūtas no Baltijas reģiona. Diognālās līnijas, kuras atsavinātas no slīpajiem jumtiem, ieteicams veidot kā viena metra moduļus. Dolomīta akmens rada izturības sajūtu, kas atbilst nepieciešamajai muzeja misijai. Tas pats akmens tiek pielietots jumta un fasādes apdarē. Projektēšanas mērķis ir vertikālo fasādi un slīpo jumtu veidot kā vienu elementu. Kā dalījuma joslas elements, logu rāmjiem, sliekšņiem un nosegelementiem tiek lietoti bronzas krāsas metāla izstrādājumi. 

Built with Berta.me

©